Iepazīsti Līčupes galvenos organizatorus

2023.gada 20.oktobrī sāksies “Kosmiskā renesanse”, kas uzburs jaunu pasauli potenciālajiem pašpārvaldes biedriem 3 dienu semināra gaitā. Slepens, taču plaši atpazīstams – tā šo garīgi un fiziski izaicinošo pasākumu pazīst fakultātes studenti un absolventi. Ja lūgsi kādam detaļas vai iepriekšējo gadu detalizētu izklāstījumu – būsi vīlies, jo tās netiek izpaustas nevienam. Taču arī Tu jutīsi intrigu pievienoties dalībniekiem, kas ar nepacietību gaida Līčupi. Pasākuma pirmssākumi meklējami 1995. gadā. Šogad Līčupe svinēs savu 28.dzimšanas dienu.

Lai noskaidrotu, ko jaunie potenciālie pašpārvaldes biedri un pirmkursnieki var sagaidīt šogad, esam nozīmējuši tikšanos ar Džūliju un Beatrisi – pasākuma co-organizatori. Džūlija gada gaitā piedzīvojusi izaugsmi no pasākuma organizatoru komandas dalībnieka statusa līdz galvenajam pasākuma organizatoram, savukārt, Beatrise 2 gadu posmā paspējusi piedalīties gan kā dalībnieks, gan galvenais organizators un šogad asistēs Džūlijai Līčupes pasākuma atdzimšanā.

Sāksim no paša sākuma! Kas jūs esat? Ko darat savā brīvajā laikā? Un kāda ir jūsu loma BVEF Studentu pašpārvaldē?

Džūlija: Mani sauc Džūlija Anna Avota. Studēju Biznesa vadību 3.kursā, paralēli studijām darbojos arī Studentu pašpārvaldē kā priekšsēdētājas vietniece iekšlietu jautājumos. Protams, arī strādāju paralēli. Taisu kafijas “Caffeine”.

Beatrise: Mani sauc Anete Beatrise Bukane, studēju treš… nē, laikam tagad jau 4.kursā Starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju. Paralēli studijām iesaistos kā aktīvists pašpārvaldē tagad jau ceturto gadu, paralēli arī strādāju, tāpēc mans brīvais laiks ir tāds ļoti neeksistējošs termins.

Džūlija: *nočukst* Kas ir brīvais laiks?

Kas bija jūsu “dzirkstele” kandidēt par galvenajiem organizatoriem 2023.gada Līčupei?

Džūlija: Pagājušogad es iesaistījos kā viens no organizatoriem, un man ļoti patika tas komandas spēks, kas mūs saistīja šajā pasākumā. Kopumā – tas veids, kā mēs atrisinājām dažāda veida problēmas, meklējām kopsaucējus. Līdz ko mani uzrunāja kā potenciālo galveno organizatoru, tas lika man saprast, ka, jā, es esmu gatava uzņemties šo lomu.

Beatrise: Es organizēju Līčupi pagājušogad kā galvenais organizators. Mani paņēma zem spārna iepriekšējā gada galvenais organizators Deivids. Šogad es ticu Džūlijas spēkiem, un es zinu, ka viņa būs labs galvenais organizators. Es vēlos viņu atbalstīt visos veidos, kā vien iespējams, un kā co-orgs, tu tomēr esi vairāk iesaistīts plānošanas jautājumos, un tur ļoti noder tas, ka ir kam pajautāt kādu ieteikumu, tāpēc šeit esmu, lai nodotu pēctecību nākamajai pašpārvaldes paaudzei.

Lūdzu, dažos teikumos paskaidrojiet BVEF jaunpienācējiem – kas tad īsti ir Līčupes “odziņa”?

Džūlija: Ņemot vērā, ka Līčupe tevi pārbauda visos iespējamos veidos, es teiktu, ka “odziņa” ir tieši tajā, ka Līčupe tevi jau iepriekš var sagatavot Studentu pašpārvaldes gaitām, kuras tevi pārbauda daudzos dažādos veidos, Līčupē notiek tas pats.

Beatrise: Sākumā, izdzirdot šo jautājumu, es jutu “circeņus” galvā, bet pēc tam, kad padomāju… Līčupes  notikumi attīstās dinamiski. Pasākuma gaitā tiek kāpinātas emocijas un to ļoti foršā plūsma izved tevi cauri gan noderīgajam, gan izaicinošajam. Paralēli tam, tas ir pasākums, kas ir ne tikai pašpārvaldei, bet arī pašizaugsmei kopumā. Tā kā šī gada tēma ir saistīta ar atdzimšanu, tad es teiktu, ka pēc Līčupes tu jūties kā jauns cilvēks un tā ir tā “odziņa”.

Ja Līčupe būtu kāda no Rīgas ēkām, kura ēka tā būtu?

Beatrise: Es teiktu, ka varbūt savā ziņā tas varētu būt kaut kāds mazāk pazīstams bārs vai mākslas galerija Aristīda Briāna pagalmā. Tu tur vienmēr vari satikt kaut kādus jaunus cilvēkus, kuri ir ļoti dažādi, interesanti, un spēj iedvesmot. Turklāt tur tu vari lieliski pavadīt laiku un kaut kā nedaudz izglītoties un paplašināt savu redzesloku, atklājot jaunas teritorijas.

Džūlija: Lai gan sākumā iedomājos tādu kā muzeju, es piekrītu Beatrisei par šo iedvesmas pilno mākslas galerijas konceptu.

Un ja tomēr tā būtu kāda dziesma, varbūt pat albums?

Beatrise: “Grimes– 4AEM”  Es nezinu kāpēc, bet varbūt tieši emociju ziņā var sajust lēnām to kāpinājumu un dinamiku, bet man ir grūti pielīdzināt to kaut kādai vienai dziesmai. Mums ir kaut kādas tradīciju dziesmas, kuras parasti visiem saistās ar Līčupi, bet man liekas, ka katrai pašpārvaldes paaudzei, vispār pat universitātes paaudzei, tā ir sava.

Džūlija: Ja es varētu teikt kādu vienu dziesmu, tad es teiktu [REDACTED], bet tā kopumā es teiktu “Queen – Bohemian Rhapsody” ar visu to kulmināciju. Godīgi, nav pat tādas noteiktas dziesmas, kuru varētu pielīdzināt tam, ko tu sajūti Līčupē.

BULLET ROUND

Trīs vārdi, kas raksturotu Līčupi?

Džūlija: Emocijas draudzība, spēks.

Beatrise: Nezināmais, pašizaugsme, atdzimšana.

Banāns vai Apelsīns? 

Džūlija: Banāns.

Beatrise: Apelsīns.

Vai jūs ticat dvēseļu radiniekiem jeb soulmates?

Beatrise: Manuprāt, katrā ziņā ir dažādu veidu soulmates. Tie var būt cilvēki, kas tev ir platoniski vai romantiski soulmates, taču pašpārvaldē tu vari atrast cilvēkus, kuri ir uz tā paša sajūtu un domu viļņa kā tu. Un tie ir tavi studiju gadu soulmates un pēc SP vecbiedriem var redzēt to, ka vienalga, cik gadi paiet, bieži tie ir soulmates for life.

Džūlija: Es teiktu, jā, tāpēc, ka tās ir varbūt ne tikai otrās pusītes ziņā, bet arī draugu ziņā. Tavi īstie cilvēki būs tie tavi soulmates, ar kuriem tev būtu līdzīgas intereses un līdzīga dzīves domāšana.

Atceroties savu Līčupes gaitu, kas tad ir pirmā emocija, ko sajūtat no šīm atmiņām?

Džūlija: Es savā ziņā biju pārsteigta par to visu pasākuma konceptu. Gan uzdevumu ziņā, gan apkārtējo cilvēku ziņā, jo varbūt sākumā mēs bijām svešinieki, redzējām viens otru tikai universitātes telpās, bet pasākumā mēs iepazinām tik daudzus, kas ir kļuvuši mums jau krietni tuvāki, nu, vismaz man, tā kā tā sajūta man ir riktīgi patīkama.

Beatrise: Manā gadā Līčupi pārcēla uz  otrā kursa pavasari, jo bija Covid-19 un nākamo pandēmijas mājsēdi jebšu lockdown izsludināja burtiski dažas dienas pirms notika pati Līčupe, tāpēc man tās emocijas bija tādas, ka nedaudz negribējās jau sapriecāties priekšlaicīgi, jo, nu, var sagadīties visādi, tāpēc es biju uztraukta, bet tas noteikti nebija sliktā nozīmē. Tie vairāk bija taureņi vēderā un nezināšana, kas tur būs. Lielākā daļa to cilvēku, ar kuriem es būtu iepazinusies savā 1.studiju gadā, izlēma nebraukt, bet tādā veidā man bija iespēja iepazīties ar ļoti daudz foršiem cilvēkiem, kuri bija no gadu jaunāka kursa, līdz ar to man draugi ir paplašinājušies ne tikai sava kursa ietvaros, bet arī kopumā universitātē.

Nerunājot par politisko un ekonomisko stāvoklī pasaulē, kāpēc citiem vajadzētu apmeklēt Līčupi?

Džūlija: Kā jau iepriekš minējām, tas ir pasākums, kas tevi sagatavo un pilnveido. Tas varētu būt arī iemesls, kāpēc vajadzētu braukt, tīri, lai tu paplašinātu savu redzesloku un paplašinātu savus kontaktus universitātē, kas ir ļoti svarīgi.

Beatrise: Vienīgā lieta, kas ir apsolīta dzīvē, ir tas, ka nekas nepaliks tāds pats. Un, ja tu konstanti sevi negribi izlikt ārpus savas komforta zonas, tu neaudz. Ja tu paliec kā akmens kaut kādā vietā, zāle apakšā nevar augt. Ļoti bieži cilvēki saka, ka universitāte ir tavas dzīves labākie gadi, taču tā noteikti nav tiem cilvēkiem, kuri vienkārši atnāk uz universitāti pasēdēt, neiesaistās nekur, negrib apmeklēt kaut kādus pasākumus vai arī negrib sevi pakļaut nezināmā spēkiem. Noteikti pirmā lieta, kāpēc ierasties – pārvarēt savas bailes no nezināmā, jo tas noderēs visu dzīvi.

Kāds tad ir jūsu dzīves, kā arī Līčupes moto?

Beatrise: Šī gada tēma ir Kosmiskā renesanse un pagājušogad bija “Caur dimensijām. Man liekas, ka katru gadu tā tēma savā ziņā kļūst par to vadmotīvu, piemēram, pagājušajā gadā, kad tas ļoti tiešā veidā deva priekšstatu, ka iziesi cauri visām pašpārvaldes dimensijām, taču kosmiskā renesanse mums saistās ar atdzimšanu. Universitātes dzīve un tava pašpārvaldes dzīve ir kā jauna kosmosa sākums, tu tikko esi sācis studēt, vai arī tad, kad tu esi pēkšņi nolēmis, ka tu negribi tikai studēt un kaut vai kā otrā kursa students atbraukt un piedalīties. Mums ir bijuši gadījumi, ka ceturtā kursa students atbrauc uz Līčupi un pasaka, ka nebija gaidījis, ka būs kaut kas tik noderīgs bijis, un ir ļoti pateicīgs organizatoriem, tāpēc moto varētu būt “atnācu, ieraudzīju, pārvarēju”.

(Beatrise fonā “wHAT Pitbull said – believe me, been there done that” )

Džūlija: “Always say yes”. Līčupe ir tas pasākums, kur tu pārvari vēlmi pateikt “nē”, jo tieši tas iemesls, kāpēc tu ierodies uz Līčupi ir pārvarēt šo nezināmo un pārkāpt pāri savai komforta zonai. Vai nu tu pasaki “jā” vai arī mēs tev ar to palīdzēsim.

Nebaidies izkāpt no savas komforta zonas un tiekamies jau 20.oktobrī, līdz tam brīdim atzīmē “Going” FB event, lai nepalaistu garām svarīgāko informāciju pasākuma sadaļā “Discussion”! Lai pieteiktos – meklē plakātus, kas izvietoti fakultātes telpās un noskenē QR kodu vai arī izmanto saiti ej.uz/licupe23